Tzolkin

Maiju kalendārs

12 Kaban IV 17

1 Kimi
2 Manik
3 Lamat
4 Muluk
5 Ok
6 Chuwen
7 Eb
8 Ben
9 Xish
10 Men
11 Kib
12 Kaban
13 Etznab

12 Kaban –  Attīstība ir tas, ko mēs varam iegūt!

Viļņa pirmspēdējā diena arī ir faktiskais ieguvums. Tas līdz kam mēs varam nonākt šajā ceļā. Šoreiz tā ir attīstība. Mēs sākām no tukšas vietas un vēlējāmies atrast vienīgo, īsto taisnību, bet caur jaunu lomu, kura ne reizi vien tika pārbaudīta, mēs esam uzsākuši neatgriezenisku transformāciju, lai tā loma un vīzija, kas izveidojās viļņa sākumā, transformētu mūs no iekšpuses un dotu jaunus apvāršņus, jaunas iespējas mūsu izaugsmei un attīstībai. Mēs varam kļūt par to, ko esam izvēlējušies, mēs esam šajā transformācijā, un šis process vairs nav apturams. No nelielas iedegtas liesmiņas ir izaugusi milzu uguns, kas pārņem mūs un ienes mūsu dzīvē jaunu kvalitāti, jaunu līmenī mūsu domāšanā un mūsu izvēlēs! Šodienā vairs nekas nav maināms, šodien mēs varam tikai sadegt līdz galam šajā jaunajā formā.

Kimi –  Iesākumā nebija nekas! Vēl pirms vārda, vēl pirms nodoma!

Sācies jauns vilnis, kas iezīmē beigu punktu un aizved to līdz patiesībai. Tikai atbrīvojot vietu var dot iespēju jaunam sākumam. Šis vilnis no mums sagaidīs spēju izlemt, ko mēs šajā tukšajā vietā vēlēsimies radīt. Puķu dobe ir uzirdināta un sagatavota, ko mēs tajā sēsim? Kāpēc šie ziedi mums ir tik īpaši, lai tos sētu? Neko bezjēdzīgu darīt mēs negribēsim. Mums ir jātic mūsu darbam, jo tikai tas dod stabilitāti – izpratne par to, ka tas, ko mēs darām, ir vajadzīgs. Tad mēs varēsim būt saskaņā ar savu sirdsapziņu un ļaut mums katram realizēties savā virzienā. Tad pasaule mums apstiprinās, ka mūsu unikalitāte ir tā vērti, ka mēs neesam tikai klauni un āksti, bet gan unikālas daļas no komandas, kurai ir iespēja sasniegt savus ideālus neko no citiem neprasot. Šis process prasa atdevi, tāpēc tie, kas nespēs atbilst pilnā mēra, tie, kas neizturēs, tiks slīpēti un var tikt atmesti no komandas, lai process neapstātos. Un tas dos iespēju iziet plašumā, aptvert un iznest savas dvēseles patiesību pāri pasaulei, lai viļņa maksimumā sadedzinātu sevi, ļaujot pašiem un citiem saprast dievišķo mūsos, rezultātā iekustinot pasauli un kustību nākamajā pakāpē, lai viļņa pēdējā dienā spētu ieraudzīt to, cik tad esam īsti bijuši, cik tad mūsu ticībai ir bijušas atvērtas acis, vai gaisma ir tā, kas caur mums runā. Vai varbūt nekas no tā nav palicis pāri? Tieši tāpēc viļņa dziļākā būtība ir cilvēkos, kas spēj caur sevi nest sirdsapziņas patiesību pasaulei. Nu un ko teiksiet par šādu tukšuma aizpildīšanu, par šādu jauno sākumu?