Tzolkin

Maiju kalendārs

4 Muluk V 09

1 Kimi
2 Manik
3 Lamat
4 Muluk
5 Ok
6 Chuwen
7 Eb
8 Ben
9 Xish
10 Men
11 Kib
12 Kaban
13 Etznab

4 Muluk –  Mēs zinām, ka stāvam ar abām kājām uz zemes!

Šodienā pietiek saprast, ka mēs no Zemes nenokrītam un neaizlidojam kosmosā tāpēc, ka Zemei piemīt gravitācija. Pietiek, ka zinām, ka mēness spīd, jo atstaro saules gaismu. Pietiek ar to, ka zinām, ka esam cilvēki! Un ja vēl spējam kaut mazliet apjaust to, ka cilvēki nav tikai gaļas gabali, ka tas, kas mūsos piešķir spēju kustēties var tik ļoti atšķirties no blakus esošā cilvēka būtības, ka atliek toleranti pieņemt pasaules dažādību, atļaut tai pastāvēt. Mēs esam tādi, kādi esam un tieši tādi arī vēlamies būt – būt paši. Tas ir nosacījums, lai abas kājas būtu precīzi līdz zemei un gali vēl atliektos. No otras puses, atrodoties divus metrus virs zemes, lidinoties un esot nemitīgā kustībā arī var ienest stabilitāti. Ne jau stagnācija dod stabilitāti, bet spēja apstrādāt situācijas. Izdzīvošanas pamatnosacījums ir adaptēšanās spēja!!! Padomājiet par to! Ne jau tas, ka mēs darām tā kā mūsu vecāki, vecvecāki un 100 paaudzes pirms mums, nodrošina to, ka cilvēki neizmirst, bet gan šī nemitīgā attīstība un pielāgošanās!

Kimi –  Iesākumā nebija nekas! Vēl pirms vārda, vēl pirms nodoma!

Sācies jauns vilnis, kas iezīmē beigu punktu un aizved to līdz patiesībai. Tikai atbrīvojot vietu var dot iespēju jaunam sākumam. Šis vilnis no mums sagaidīs spēju izlemt, ko mēs šajā tukšajā vietā vēlēsimies radīt. Puķu dobe ir uzirdināta un sagatavota, ko mēs tajā sēsim? Kāpēc šie ziedi mums ir tik īpaši, lai tos sētu? Neko bezjēdzīgu darīt mēs negribēsim. Mums ir jātic mūsu darbam, jo tikai tas dod stabilitāti – izpratne par to, ka tas, ko mēs darām, ir vajadzīgs. Tad mēs varēsim būt saskaņā ar savu sirdsapziņu un ļaut mums katram realizēties savā virzienā. Tad pasaule mums apstiprinās, ka mūsu unikalitāte ir tā vērti, ka mēs neesam tikai klauni un āksti, bet gan unikālas daļas no komandas, kurai ir iespēja sasniegt savus ideālus neko no citiem neprasot. Šis process prasa atdevi, tāpēc tie, kas nespēs atbilst pilnā mēra, tie, kas neizturēs, tiks slīpēti un var tikt atmesti no komandas, lai process neapstātos. Un tas dos iespēju iziet plašumā, aptvert un iznest savas dvēseles patiesību pāri pasaulei, lai viļņa maksimumā sadedzinātu sevi, ļaujot pašiem un citiem saprast dievišķo mūsos, rezultātā iekustinot pasauli un kustību nākamajā pakāpē, lai viļņa pēdējā dienā spētu ieraudzīt to, cik tad esam īsti bijuši, cik tad mūsu ticībai ir bijušas atvērtas acis, vai gaisma ir tā, kas caur mums runā. Vai varbūt nekas no tā nav palicis pāri? Tieši tāpēc viļņa dziļākā būtība ir cilvēkos, kas spēj caur sevi nest sirdsapziņas patiesību pasaulei. Nu un ko teiksiet par šādu tukšuma aizpildīšanu, par šādu jauno sākumu?