Tzolkin

Maiju kalendārs


7 Etznab VII 18

1 Eb
2 Ben
3 Xish
4 Men
5 Kib
6 Kaban
7 Etznab
8 Kawak
9 Ahaw
10 Imix
11 Ik
12 Akbal
13 Kan

7 Etznab –  Tieši puse ir lieka

Ne vairāk ne mazāk! Tieši puse no tevis ir izdomāta! Tieši puse no tevis ir nelietderīga un bezjēdzīga. Tev ir jāatstāj tieši puse, jo priekšā esošās durvīm viss cauri tu neizlien. Šī ir lēmumu diena! Jā, tu zini, kura ir tā daļa, kura ir kļuvusi par nejūtīgu smagumu, par nastu, kuru stiep līdzi bez kādas jēgas. Nogriez to nost un atmet! Jā, tu to vari! Tu vari pats savu miesu nogriezt nost! To daļu, kurā dzīvo mūsu ‘nevaru’, to daļu, kurā glabājas ‘mums nesanāca’ un man nemaz to ‘negribas’. Tas viss mūs velk pie zemes un neļauj būt viegliem. Ja vēl mēs sajaucam mūsu vērtības vienā pelēkā kokteilī, tad varam pat gūt baudu no sava vārīguma un invaliditātes. Mēs varam iekrist pilnīgā depresijā un izbaudīt to līdz mielēm, mēs varam sevi nosaukt par bezcerīgiem zaudētājiem un apsēsties pusceļā. Tikai kā tu pats sev paskatīsies acīs? Aiz durvīm ir spogulis! Un tas ir tas, kas neļauj tev šo visu drazu paņemt līdzi. Vai nu paliec vai atmet savu nespēku un ej!

Eb –  Un ceļojums var sākties

Patiesībā jau mēs zinām, kur ejam un kāpēc, mēs jau esam uz ceļa, pa kuru iesim turpmākās 13 dienas. Šis ceļš mums liks gan šaubīties par savu izvēli, gan prasīt no sevis neiespējamo, bet, ieraugot kopskatu, mūsos notiks vērienīgas pārmaiņas, kas ļaus turpināt virzīties, neskatoties uz apkārtējo nesapratni un vēlmes mūs apturēt pusceļā. Šis ceļš mums būs gana svarīgs, lai spētu daļu no sevis atstāt pagātnē un paņemt tikai vērtīgāko līdzi, lai piedzīvoti svētlaimi, lai saprastu, cik mēs paši esam pietiekami sev, lai sajustu sevī Dievu un noticētu viņam līdz sirds dziļumiem. Un kad mums pašiem liksies, ka esam jau tālu tikuši, tad mūsos ierunāsies mūsu senču balsis, lai atskārstu, ka mūsu brīvība ir tikai ilūzija, mēs esam daļa no Visuma, daļa no tā mūsu dzimtas, daļa no mūsu dzimtenes, kas ļaus gluži kā Sprīdītim savu laimi atrast pašu mājās! Šis ceļojums ir pašiem pie sevis, bet nesperot soli, mēs nevaram nonākt līdz tai sajūsmai, ka mums jau pieder viss, kas mums ir vajadzīgs!