12 Lamat IX

12 Lamat –  Vienīgais cilvēks!

Tu esi vienīgais cilvēks, ar kuru tev vajadzēs spēt sadzīvot visu mūžu! Tas, ko tu dari citu labā, tas ko tu atsaki sev, ietekmē tikai tevi! Tu sevi kropļo ik mirkli, kurā esi tik neattapīgs, ka sevi noniecini, ka sevi nemīli, ka velti savu uzmanību kaut kam citam nevis sev. Tad, kad tu saproti, ka neviens mērķis, neviens ieguvums nedara tevi laimīgu, tad pienācis brīdis nevis iet uz āru, bet uz iekšu – meklēt atbildes sevī. Nu labi, ne jau atbildes padarīs tevi laimīgu, bet gan pussolis tuvāk sev, sevis pieņemšanai. Tas ir tas brīdis, kad es pats spēju sev pateikt, ka esmu neatkārtojams un īpašs, tas ir tas brīdis, kad sākas sevis pieņemšana, sevis mīlestība. Vai ar to ir pietiekami? Nē, kad mēs sākam kaut mazliet tikt galā ar sevi, tad mūsos sāk veidoties vieta arī Dievam! Tas ir skaists brīdis, jo mūsos beidzot atkal ieplūst patiesa mīlestība, mēs ieraugām visu apkārt ar mīlošām acīm, bet sākumā šī spēja mums ir tik mirklīga, tik nenoturama, ka atkal un atkal tā atmet mūs iepriekšējā stāvoklī. Tas nekas, ar katru piegājienu mēs to iemācāmies aizvien labāk. Un tad sāk notikt brīnums – mēs sākam pieņemt Dievu!